Raksts laikrakstā "NOVADNIEKS"
Latviešu jumts, skaidu jumts, tradicionālais jumts-
nosaukumu ir daudz, būtība ir viena: ar šiem jēdzieniem Latvietis saprot no
dažādām koka šķirnēm noplēstus, īpašā sakārtojumā uz jumta uzklātus ‘’koka
gabaliņus’’. Neatskatoties uz koka seguma jumtu evolūciju kā tādu, par skaidu
jumtu var teikt sekojošo: tā ir koka jumta pagaidām pēdējā, augstākā evolūcijas
pakāpe. Tā ir izkopta, nobeigta, perfekta Sistēma, kura pēdējos aptuveni 200
gadus ieņēmusi savu pabeigto formu un vairs nav mainīta. Jumta leņķis, spāru
atstatums, latojuma biežums, skaidas īpašie parametri, naglas garums, ir šīs
Sistēmas galvenie elementi. To nevar un nav vajadzības uzlabot, to nevar
automatizēt, robotizēt, industrializēt. Tikai Meistars- skaidu plēsējs māk
iedot skaidai to īpašo struktūru jeb zvīņu, pa kuru ūdens notek nost no jumta,
nevis izsūcas cauri. Un tikai Meistars- jumiķis pārzina skaidu sakārtojumu uz
jumta plaknes, ārējos un iekšējos plakņu lauzumos. Abu šo Meistaru kopējais
mērķis un misija ir- padarīt jumtu maksimāli ilgmūžīgu.
Mūsdienās, kad dabīgo materiālu izmantošana ir kļuvusi
par “brendu”, ar skaidu plēšanu un klāšanu nodarbojas daudzi. Bet lielākais
vairums no tiem vienkārši ražo kaut ko, kas ir līdzīgs skaidām, nemaz
neiedziļinoties materiāla īpašībās. Katrs no tiem seko kaut kādiem mistiskiem
pašizdomātiem ‘’standartiem’’, nemaz nezinot, ka skaidu ražošanas un klāšanas
tehnoloģija jau 1934. gadā tika apstiprināta Latvijas Valsts būvdarbu
tehniskajos noteikumos. Līdz pat mūsdienām šie noteikumi attiecībā uz skaidu
jumtiem oficiāli nav mainīti, tātad- spēkā esoši. Visvairāk nejaucību tiek
pieļauts, operējot ar skaidas parametru- biezumu. Ir dzirdēts par 4-7mm biezām
skaidām. Savukārt augstāk minētajos Noteikumos ir skaidri un gaiši rakstīts:
‘’skaidas biezums- 8,5 milimetri’’. Tā ir sīka, bet ārkārtīgi būtiska atšķirība.
Jumts, kurš uzklāts ar plānāku skaidu, zaudē gadus no sava kalpošanas laika.
Plēšot plānāku skaidu, no bluķa iznāk vairāk ‘’materiāla’’, tātad- naudas,
ignorējot kvalitāti. Šāda pieeja grauj skaidu jumta reputāciju kā tādu un
nevieš uzticību pret Meistariem, kuri strādā atbilstoši Noteikumiem. Šāda
pieeja būtiski kropļo tirgu, radot neveselīgu konkurenci. Lietu varētu
atrisināt vienkārši: skaidu, kura iekļaujas parametros, saukt par jumta skaidu,
bet to, kura ne- par dekoratīvo jumta segumu. Līdz ar to klients varētu
izvēlēties- likt jumtu ‘’pa īstam’’, vai tikai ‘’lai kaimiņam skauž’’.
Skaidu jumta uzklāšana nav īpaši sarežģīts un
darbietilpīgs process. Ja seko Meistara norādījumiem, šo jumtu var iemācīties,
vienreiz izejot cauri klāšanas etapiem- sākumam, plaknei un kores veidošanai.
Daudzi Latgaļu Meistara Oskara Mežnieka no Ambeļu pagasta mācekļi par jumta
‘’klapēšanu’’ izsakās šādi: Tā ir meditācija.
Latgaļiem un Latviešiem kopumā jumta jumšana ar skaidām
nav nekāds ekskluzīvs pasākums. Katrā dzimtā tēvs, vectēvs vai vecvectēvs ir
‘’klapējis jumtus’’. Mācēt klāt skaidas uz jumta ir Saimnieka nepieciešamība-
neviens nevar dot augstākas garantijas kā tas, kurš dara sev.
Iemācīties skaidu jumšanu var dažādos veidos. Var
apmeklēt bezdarbnieku kursus vai paskatīties, kā to dara kaimiņš un mēģināt
atkārtot. Var palūgt, lai iemāca kāds, kurš uzskata, ka zina visu procesu no A
līdz Z. Ir vēl viens variants. Meklēt cilvēkus, kuri rūpīgi kopj to tīro,
perfekto Latviešu jumta stilu, trenē klāšanas ātrumu un māca to darīt citus.
Tāds ir arī skaidu Meistars no Ambeļu pagasta Oskars Mežnieks. Viņš savā
saimniecībā ir noorganizējis skaidu meistarklasi ‘’non-stop’’ un regulāri
aicina cilvēkus, kuri vēlas iemācīties. Kā arī piedāvā pakalpojumu- iemācīt
Saimnieku klāt skaidas uz Saimnieka paša jumta. Tikko Saimnieks ir iemācījies
‘’sist skaidu’’, visi viņa jumti kļūst uz pusi lētāki. Jo pusi no jumta
izmaksām sastāda tieši ‘’instalēšana’’. Kā arī jumta klāšanas zināšanas ir potenciāls
peļņas avots nākotnē.
Šogad jau ir notikušas divas meistarklases. Viena- pie
Oskara saimniecībā, bet otra- Ambeļu pagasta centrā, kur tradīciju mājas
‘’Skreine’’ šķūnim tika ‘’uzklapēts’’ 38kv/m. jumts. Šie pasākumi vienmēr ir
plaši apmeklēti un nākamā meistarklase, kas atkal notiks Oskara sētā, ir
gandrīz jau aizpildīta.
Šobrīd ir vērojama lavīnveida tendence: ‘’pie velna to
pilsētu!’’. Cilvēki sakrāto naudu iegulda nevis dzīvokļu pirkšanai betona
kārbiņās, bet lauku mājās un saimniecībās. Tieši tāpēc tie mācās skaidu
jumšanu. Jo labs, veselīgs jumts ir arī mājas veselības nodrošinātājs. Vēl ir
arī grupa- mantotāji. Cilvēki, kuri saņem mantojumā vectēvu saimniecības, grib
tās atjaunot autentiski, agrākajā izskatā, kā arī maksimāli izvairīties no
sintētisko būvmateriālu lietošanas.
Daudzi uzskata, ka apmācot citus jumta klāšanā, Oskars
Mežnieks audzina sev konkurentus. Pats Oskars tam kategoriski nepiekrīt, ņemot
talkā kalkulatoru: Uz šo brīdi Latvijā ir aptuveni 65 000 lielāku vai
mazāku lauku saimniecību. Un katrā no tām ir vismaz 4 jumti. Kopā- aptuveni
260 000 jumtu. Neskaitot tos, kuri vēl tiks uzbūvēti. Lai tikai pietiek klopētāju tiem visiem!