Mežiem klātā Ziemeļeiropa gadsimtiem dzīvojusi zem koka jumtiem - tāsis, lubas, plēstas skaidas, ēvelētas skaidas, visbeidzot zāģēti dēlīši, šindeļi... Jumtu konstrukcijas un jumtu kopšanas tradīcijas, meistari un darbarīki - viss pielāgots tik vienkāršam un savam - koka jumtam.

No 19.gs. beigām Latvijā cilvēki dzīvo zem ēvelēto skaidu jumtiem. Klausās lietus čaboņā un vēro lāsīšu pērļu stīgas. Uzpasē, uzsit, palabo. Bauda sudrabpelēko atspīdumu miera brīžos. Un kāpj uz jaunbūves jumta to apjumt ar baltām skaidām.

Katrā dzimtā, kuras senči 19./20.gs mijā izgāja viensētās, jaunsaimniecībās, ir bijis kāds, kurš savai sētai sitis skaidu jumtu. Varbūt pat kļuvis skaidu Meistars. Un katrai dzimtai ir savs stāsts par jumtu, kas pēc pusgadsimta pārlikts ar šīferi vai "bleķi", bet līdz tam kalpojis godam.